Pirts un tās priekšrocības ķermenim

Pirts un relaksācija ir relaksācijas rituāls, kas ir pazīstams jau gadsimtiem ilgi. Lai gan pirts vispirms tika ieviesta higiēnas apsvērumu dēļ, mūsdienās pirts sniegtie ieguvumi ir daudz plašāki, sākot ar tās pozitīvo ietekmi uz ķermeni un beidzot ar tās ietekmi uz miegu un psiholoģisko veselību. Arvien vairāk pētījumu tiek veikti, lai noskaidrotu un izprastu, kā pirts siltums var ietekmēt mūsu ķermeni. Apskatīsim jau zināmos un pierādītos pirts ieguvumus.

Iespējams, viens no vispazīstamākajiem pirts ieguvumiem - maigāka un gaišāka āda. Vides piesārņojums, slikts uzturs, stress vai nepareiza ādas kopšana veicina toksīnu uzkrāšanos ādas porās. Saunas apmeklējums ir lielisks veids, kā palīdzēt organismam atbrīvoties no šiem toksīniem - karstums stimulē svīšanu, kas ir dabisks organisma veids, kā atbrīvoties no netīrumiem, liekās eļļas un toksīniem. Šo procesu sauc par detoksikāciju jeb toksīnu atbrīvošanos. Netīrumu izvadīšana no ādas uzlabo ādas tonusu, mīkstina ādu un atjauno tās vispārējo stāvokli.

Sauna – prevencijai prieš odos bėrimus. Sauna gali būti naudinga priemonė odos bėrimų prevencijai dėl kelių svarbių priežasčių. Pirmiausia, prakaitavimas išvalo odą nuo nešvarumų, kurie gali užsikimšti poras ir sukelti bėrimus. Taip pat saunos šiluma padeda atsipalaiduoti, mažina stresą – tai yra viena iš pagrindinių priežasčių, dėl kurių atsiranda odos bėrimai arba blogėja esama odos būklė. Saunos teikiamas atpalaidavimas ir streso mažinimas gali padėti sumažinti jaučiamą įtampą, taip sumažinant ir odos bėrimų riziką.

Pirts izmantošana pozitīvi ietekmē celulīta samazināšanos. Karstums saunā stimulē asinsriti, kas var palīdzēt samazināt celulīta pēdas. Uzlabota asinsrite palīdz organismam efektīvāk uzņemt uzturvielas un izvadīt toksīnus, kas ir celulīta veidošanās cēlonis. Karstums ietekmē arī ādas elastību un tekstūru, kas var nedaudz samazināt celulīta pazīmju izskatu uz ādas.

Neraugoties uz daudzajiem pirts pozitīvajiem efektiem - tas var arī negatīvi ietekmēt ādu. Viena no iespējamām negatīvajām sekām ir ādas izžūšana, ko izraisa pārmērīga saunas lietošana. Augstā temperatūra var izvadīt no ādas dabiskās eļļas, kas ir svarīgas ādas mitrināšanai un elastībai. Tas var izraisīt sausu, lobīšanos un jutīgu ādas virsmu.

Pārmērīgs karstums un svīšana var izraisīt ādas kairinājumu vai pat apdegumus. Īpaši jutīgai ādai var būt grūti panest augstu temperatūru un mitrumu, kas var izraisīt apsārtumu, niezi vai pat izsitumus.

Lai gan ir zināms, ka saunas palīdz attīrīt ādas poras, intensīva svīšana var arī tās aizsērēt, pasliktinot kopējo stāvokli. Tas notiek, ja pēc saunas sviedri un netīrumi netiek pienācīgi notīrīti.

Retāk sastopams gadījums, kad ilgstoša un intensīva svīšana iznīcina ādas dabiskās baktērijas un bojā ādas aizsargājošo sebuma slāni, kas palīdz cīnīties pret baktēriju un infekciju izplatīšanos.

Vis dėlto, saikingi apsilankymai saunoje gali būti puiki priemonė odos priežiūrai. Svarbu laikytis saunos naudojimo taisyklių, po apsilankymo pirtyje tinkamai drėkinti ir prižiūrėti odą bei konsultuotis su specialistais, jei kyla abejonių dėl odos būklės ar reakcijos į saunos poveikį.

Saunas priekšrocības neaprobežojas tikai ar ādu - tā pozitīvi ietekmē arī vispārējo organisma darbību. Ir 6 galvenie pirts ieguvumi, kas palīdz uzlabot vispārējo organisma darbību:

1. Cirkulācijas uzlabošana: pirts siltums stimulē asinsvadu paplašināšanos, tādējādi uzlabojot asinsriti visā ķermenī. Tas ne tikai palīdz organismam saņemt vairāk skābekļa un barības vielu, bet arī izvada no organisma toksīnus un netīrumus.
2. Imuniteto stiprinimas: kai kurie tyrimai rodo, kad reguliarus lankymasis saunoje sustiprina imuninę sistemą – padidėja baltųjų kraujo kūnelių gamyba ir suaktyvinamas „mechanizmas“ natūraliai organizmo apsaugai bei gynybai nuo infekcijų ir ligų.
3. Muskuļu atslābināšana: sauna var būt lielisks veids, kā atslābināties un mazināt muskuļu sasprindzinājumu pēc fiziskas aktivitātes vai stresa. Siltuma iedarbība var uzlabot muskuļu elastību un mazināt fiziskās sāpes un spriedzi.
4. Streso mažinimas: saunoje praleistas laikas suteikia raminantį poveikį. Pirties šiluma skatina endorfinų išsiskyrimą, o tai pasireiškia raminamuoju efektu, o šilumos atpalaiduoti kūno raumenys padeda sumažinti jaučiamą stresą, įtampą.
5. Odos ir plaukų sveikata: išsamiau saunos naudas odai aptarėme anksčiau, tačiau verta paminėti, kad išvalytos poros ir iš odos pašalinti toksinai turi teigiamą poveikį ne tik odai, bet ir plaukams.
6. Po saunos – į šaltą dušą. Jei po saunos nusiprausite po šaltu dušu – organizmas įsisavins dar daugiau naudų. Pirmiausia, tokiu būdu nuplaunate prakaitą ir nešvarumus – tai efektyviau išvalo poras ir paskatina odos regeneraciją. Šaltas dušas stimuliuoja imuninę sistemą ir padidina organizmo atsparumą ligoms. Taip pat tai padeda atgauti energiją, pagerinti nuotaiką, teigiamai suaktyvinti nervų sistemą. 

Papildus ārkārtīgajam labvēlīgajam iedarbībai uz ādu un ķermeni regulāra pirts un saunas apmeklēšana pozitīvi ietekmē arī mūsu psiholoģisko veselību. Pirmkārt, tas ir rituāls, kas palīdz mazināt stresu. Augstā temperatūra saunā veicina muskuļu atslābināšanos un spriedzes mazināšanos organismā, kā arī stimulē endorfīnu jeb "laimes hormonu", kas ir "atbildīgi" par apmierinātību, garastāvokli un emocionālo labsajūtu, veidošanos.

Sauna teigiamai veikia miego kokybę, o tai vienas svarbiausių komponentų geros psichinės sveikatos palaikymui. Saunoje sumažėja kortizolio arba kitaip streso hormono lygis – tai padeda sumažinti psichologinę įtampą ir nerimą, kurie neretai yra pagrindinės nemigos ir blogo miego priežastys. Taip pat šiluma ir prakaitavimas saunoje sumažina fizinę įtampą ir atpalaiduoja raumenis – atsipalaidavęs kūnas būna pasirengęs miegui.

Pirti var izmantot kā meditācijas veidu - uzturēties mierīgā vidē, vadot savas domas un koncentrējoties uz sajūtām.

Laiks pirtī ir vieta, kur izbaudīt klusu, relaksējošu laiku kopā ar ģimeni vai draugiem - sociālai mijiedarbībai ir pozitīva ietekme arī uz psiholoģisko veselību, veicinot attiecību veidošanos un emocionālo atbalstu.

Taču ņemiet vērā, ka tas viss var dažādi ietekmēt dažādas cilvēku grupas, īpaši tos, kuriem ir psiholoģisks izsīkums vai citas psiholoģiskas problēmas. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgam pret sevi, ieklausīties sava ķermeņa signālos un meklēt profesionālu padomu, ja jums ir bažas par savu garīgo veselību.

Nevajadzētu gaidīt, ka uzturēšanās saunā atjaunos vai apturēs dabisko novecošanās procesu. Tā var nedaudz uzlabot izskatu un pašsajūtu, mitrinot ādu, uzlabojot asinsriti un mazinot stresu - sākot ar elastīgāku ādu un beidzot ar labāku asinsriti un barības vielu uzsūkšanos -, taču tā neapturēs organisma dabiskos procesus, ko nosaka ģenētika, vides faktori un dzīvesveids.

Lai gan mēs esam apsprieduši daudzus pirts labvēlīgos faktorus veselībai, nav pietiekamu pierādījumu tam, ka cilvēki, kuri regulāri izmanto pirtis, dzīvo ilgāk. Pētījumos galvenā uzmanība ir pievērsta pirts priekšrocībām attiecībā uz konkrētām veselības problēmām vai faktoriem, piemēram, pirts ietekmei uz sirds un asinsvadu veselību, ādas stāvokli un stresa mazināšanu.

No otras puses, Pētījumi liecina, ka pirtis var pozitīvi ietekmēt dažas veselības problēmas, kas var palīdzēt pagarināt mūžu. Piemēram, pirts lietošana samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem.

Mēs zinām, ka dzīves ilgumu nosaka daudzi faktori, tostarp ģenētika, dzīvesveids, uzturs un fiziskās aktivitātes. Tāpēc pirts var būt tikai viens no veidiem, kā uzturēt veselīgu dzīvesveidu.

Daudzos gadījumos visas iepriekš aplūkotās un dalītās atziņas ir zinātniski pierādītas. Šie fakti ir balstīti uz daudziem zinātniskiem pētījumiem un pētījumu analīzēm, kas apstiprina pirts labvēlīgo ietekmi uz veselību. Saunai kā veselības aizsardzības līdzeklim ir dziļas saknes, kas sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē: no senās Romas impērijas laikiem, kad saunas izmantoja diskusijām un debatēm, caur dažādām kultūrām līdz mūsdienām, kad tā ir kļuvusi par dzīvesveida simbolu, kas mudina cilvēkus steigā un dzīves haosā atrast laiku, lai apstātos un atpūstos.