Pirts un relaksācija ir relaksācijas rituāls, kas ir pazīstams jau gadsimtiem ilgi. Lai gan pirts vispirms tika ieviesta higiēnas apsvērumu dēļ, mūsdienās pirts sniegtie ieguvumi ir daudz plašāki, sākot ar tās pozitīvo ietekmi uz ķermeni un beidzot ar tās ietekmi uz miegu un psiholoģisko veselību. Arvien vairāk pētījumu tiek veikti, lai noskaidrotu un izprastu, kā pirts siltums var ietekmēt mūsu ķermeni. Apskatīsim jau zināmos un pierādītos pirts ieguvumus.

Iespējams, viens no vispazīstamākajiem pirts ieguvumiem - maigāka un gaišāka āda. Vides piesārņojums, slikts uzturs, stress vai nepareiza ādas kopšana veicina toksīnu uzkrāšanos ādas porās. Saunas apmeklējums ir lielisks veids, kā palīdzēt organismam atbrīvoties no šiem toksīniem - karstums stimulē svīšanu, kas ir dabisks organisma veids, kā atbrīvoties no netīrumiem, liekās eļļas un toksīniem. Šo procesu sauc par detoksikāciju jeb toksīnu atbrīvošanos. Netīrumu izvadīšana no ādas uzlabo ādas tonusu, mīkstina ādu un atjauno tās vispārējo stāvokli.

Sauna - ādas izsitumu novēršanai. Sauna var būt noderīgs līdzeklis ādas izsitumu novēršanai vairāku svarīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, svīšana attīra ādu no netīrumiem, kas var aizsērēt poras un izraisīt izsitumus. Saunas karstums arī palīdz atslābināties un mazina stresu, kas ir viens no galvenajiem ādas izsitumu vai esošo ādas stāvokļa pasliktināšanās iemesliem. Saunas sniegtā relaksācija un stresa mazināšana var palīdzēt mazināt spriedzi, tādējādi samazinot ādas izsitumu risku.

Pirts izmantošana pozitīvi ietekmē celulīta samazināšanos. Karstums saunā stimulē asinsriti, kas var palīdzēt samazināt celulīta pēdas. Uzlabota asinsrite palīdz organismam efektīvāk uzņemt uzturvielas un izvadīt toksīnus, kas ir celulīta veidošanās cēlonis. Karstums ietekmē arī ādas elastību un tekstūru, kas var nedaudz samazināt celulīta pazīmju izskatu uz ādas.

Neraugoties uz daudzajiem pirts pozitīvajiem efektiem - tas var arī negatīvi ietekmēt ādu. Viena no iespējamām negatīvajām sekām ir ādas izžūšana, ko izraisa pārmērīga saunas lietošana. Augstā temperatūra var izvadīt no ādas dabiskās eļļas, kas ir svarīgas ādas mitrināšanai un elastībai. Tas var izraisīt sausu, lobīšanos un jutīgu ādas virsmu.

Pārmērīgs karstums un svīšana var izraisīt ādas kairinājumu vai pat apdegumus. Īpaši jutīgai ādai var būt grūti panest augstu temperatūru un mitrumu, kas var izraisīt apsārtumu, niezi vai pat izsitumus.

Lai gan ir zināms, ka saunas palīdz attīrīt ādas poras, intensīva svīšana var arī tās aizsērēt, pasliktinot kopējo stāvokli. Tas notiek, ja pēc saunas sviedri un netīrumi netiek pienācīgi notīrīti.

Retāk sastopams gadījums, kad ilgstoša un intensīva svīšana iznīcina ādas dabiskās baktērijas un bojā ādas aizsargājošo sebuma slāni, kas palīdz cīnīties pret baktēriju un infekciju izplatīšanos.

Tomēr mērena pirts apmeklēšana var būt lielisks veids, kā kopt ādu. Svarīgi ir ievērot pirts lietošanas noteikumus, pēc pirts apmeklējuma pareizi mitrināt un kopt ādu, kā arī konsultēties ar speciālistu, ja jums ir šaubas par ādas stāvokli vai reakciju uz pirts iedarbību.

Saunas priekšrocības neaprobežojas tikai ar ādu - tā pozitīvi ietekmē arī vispārējo organisma darbību. Ir 6 galvenie pirts ieguvumi, kas palīdz uzlabot vispārējo organisma darbību:

1. Cirkulācijas uzlabošana: pirts siltums stimulē asinsvadu paplašināšanos, tādējādi uzlabojot asinsriti visā ķermenī. Tas ne tikai palīdz organismam saņemt vairāk skābekļa un barības vielu, bet arī izvada no organisma toksīnus un netīrumus.
2. Imunitātes stiprināšana: daži pētījumi liecina, ka regulāra saunas lietošana veicina imūnsistēmas darbību, palielinot balto asinsķermenīšu veidošanos un iedarbinot organisma dabisko aizsardzības mehānismu pret infekcijām un slimībām.
3. Muskuļu atslābināšana: sauna var būt lielisks veids, kā atslābināties un mazināt muskuļu sasprindzinājumu pēc fiziskas aktivitātes vai stresa. Siltuma iedarbība var uzlabot muskuļu elastību un mazināt fiziskās sāpes un spriedzi.
4. Stresa mazināšana: pirtī pavadītajam laikam ir nomierinošs efekts. Saunas karstums stimulē endorfīnu izdalīšanos, kam ir nomierinošs efekts, un karstuma radītā ķermeņa muskuļu relaksācija palīdz mazināt stresu un spriedzi.
5. Ādas un matu veselība: par pirts labvēlīgo ietekmi uz ādu mēs jau esam sīkāk runājuši iepriekš, taču ir vērts atzīmēt, ka poru attīrīšana un toksīnu izvadīšana no ādas pozitīvi ietekmē ne tikai ādu, bet arī matus.
6. Pēc pirts apmeklējuma dodieties aukstā dušā. Ja pēc pirts vannošanās ņemsiet aukstu dušu, jūsu ķermenis gūs vēl lielāku labumu. Pirmkārt, tā nomazgā sviedrus un netīrumus, kas efektīvāk attīra poras un veicina ādas atjaunošanos. Aukstā duša stimulē imūnsistēmu un palielina organisma izturību pret slimībām. Tā arī palīdz atgūt enerģiju, uzlabo garastāvokli un pozitīvi aktivizē nervu sistēmu. 

Papildus ārkārtīgajam labvēlīgajam iedarbībai uz ādu un ķermeni regulāra pirts un saunas apmeklēšana pozitīvi ietekmē arī mūsu psiholoģisko veselību. Pirmkārt, tas ir rituāls, kas palīdz mazināt stresu. Augstā temperatūra saunā veicina muskuļu atslābināšanos un spriedzes mazināšanos organismā, kā arī stimulē endorfīnu jeb "laimes hormonu", kas ir "atbildīgi" par apmierinātību, garastāvokli un emocionālo labsajūtu, veidošanos.

Saunai ir pozitīva ietekme uz miega kvalitāti, kas ir viens no svarīgākajiem komponentiem labas garīgās veselības uzturēšanai. Sauna palīdz samazināt kortizola jeb stresa hormona līmeni, kas palīdz mazināt psiholoģisko spriedzi un trauksmi, kas bieži vien ir galvenie bezmiega un slikta miega cēloņi. Karstums un svīšana saunā mazina arī fizisko spriedzi un atslābina muskuļus, tāpēc ķermenis ir atpūties un gatavs miegam.

Pirti var izmantot kā meditācijas veidu - uzturēties mierīgā vidē, vadot savas domas un koncentrējoties uz sajūtām.

Laiks pirtī ir vieta, kur izbaudīt klusu, relaksējošu laiku kopā ar ģimeni vai draugiem - sociālai mijiedarbībai ir pozitīva ietekme arī uz psiholoģisko veselību, veicinot attiecību veidošanos un emocionālo atbalstu.

Taču ņemiet vērā, ka tas viss var dažādi ietekmēt dažādas cilvēku grupas, īpaši tos, kuriem ir psiholoģisks izsīkums vai citas psiholoģiskas problēmas. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgam pret sevi, ieklausīties sava ķermeņa signālos un meklēt profesionālu padomu, ja jums ir bažas par savu garīgo veselību.

Nevajadzētu gaidīt, ka uzturēšanās saunā atjaunos vai apturēs dabisko novecošanās procesu. Tā var nedaudz uzlabot izskatu un pašsajūtu, mitrinot ādu, uzlabojot asinsriti un mazinot stresu - sākot ar elastīgāku ādu un beidzot ar labāku asinsriti un barības vielu uzsūkšanos -, taču tā neapturēs organisma dabiskos procesus, ko nosaka ģenētika, vides faktori un dzīvesveids.

Lai gan mēs esam apsprieduši daudzus pirts labvēlīgos faktorus veselībai, nav pietiekamu pierādījumu tam, ka cilvēki, kuri regulāri izmanto pirtis, dzīvo ilgāk. Pētījumos galvenā uzmanība ir pievērsta pirts priekšrocībām attiecībā uz konkrētām veselības problēmām vai faktoriem, piemēram, pirts ietekmei uz sirds un asinsvadu veselību, ādas stāvokli un stresa mazināšanu.

No otras puses, Pētījumi liecina, ka pirtis var pozitīvi ietekmēt dažas veselības problēmas, kas var palīdzēt pagarināt mūžu. Piemēram, pirts lietošana samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem.

Mēs zinām, ka dzīves ilgumu nosaka daudzi faktori, tostarp ģenētika, dzīvesveids, uzturs un fiziskās aktivitātes. Tāpēc pirts var būt tikai viens no veidiem, kā uzturēt veselīgu dzīvesveidu.

Daudzos gadījumos visas iepriekš aplūkotās un dalītās atziņas ir zinātniski pierādītas. Šie fakti ir balstīti uz daudziem zinātniskiem pētījumiem un pētījumu analīzēm, kas apstiprina pirts labvēlīgo ietekmi uz veselību. Saunai kā veselības aizsardzības līdzeklim ir dziļas saknes, kas sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē: no senās Romas impērijas laikiem, kad saunas izmantoja diskusijām un debatēm, caur dažādām kultūrām līdz mūsdienām, kad tā ir kļuvusi par dzīvesveida simbolu, kas mudina cilvēkus steigā un dzīves haosā atrast laiku, lai apstātos un atpūstos.